PEDELES PASACIŅAS

Čaviņa Tev!  Visi ir skaisti! Skaisti! Ļoti skaisti! Vienam paveicas ar iekšējo skaistumu, kam ir ļooooti liela vērtība, citam ar vizuālo tēlu, bet vēl kādam ar visu! Tā to saka un borē žurnālisti, notic tam gludo smadzeņu īpašnieki. Ja esi gājis skolā, tad noteikti zini, kā veidojas gludas smadzenes, nu ja, pareizi, ja paņem uz uzmet uz gludināmā dēļa un pa virsu nomauc ar karstu gludekli! Nu vai arī ja par daudz galvu glauda, nerēķina matemātiku un lasa īpaši izglītojošu presi, kuru izdod “Rīgas viļņi”. Nu jau pienācis rīts, romantisms ir tas ar ko mazajai masai brūk virsū pasniedzēja. Bet īstenībā viņa liedz mūsu smadzenēm zaudēt formu. Viņa ir visīstākā fitnesa trenere! Jo ko gan dod sešpaka ja galvā plunčājas pelmenītis, tāds viens, nabadzīgs un noklīdis kā tārps sulas pakā, kuru nopirki kādā lielā iestādē, kur tirgo kūkas blakus suņu paikai un tualetes Podiņa piederumiem, kas galina baktērijas diezgan apšaubāmā līmenī. Zin, pelmeņu vieta ir studentu un vecpuišu vēder...

Čaviņa Tev! Vieni dzimst ar misiju kļūt par cilvēku dzīvības glābēju, citi par cilvēku dzīvības izbeidzēju. Es laikam piedzimu, lai plātītos ar savām domām, kaisītu prieku tā, kā kāzās ziedu lapas kaisa mazās princeses, kuras atņem visu uzmanību no jaunā pāra. Varbūt vienkārši esmu ēnas metēja uz nelāgajām lietām, kuras nav jāierauga, nevienam nav jāredz, jo lienot tur, kur var palikt bez deguna, var palikt arī bez dzīves. Tur tumsā ir dzīves ņēmēji, tie paņem tā ka nemetās. Bērniņ, neskaties uz tumsu, skaties uz gaismu. Tumsā visi kaķi vienādi, bet gaismā katrs atšķiras. Protams, ja ir gaisma ir arī ēna, ēnā nevajag līst, tā nav patvērums no karstuma, tā ir perēklis, kas ievelk kā akacis, no kura izkļūt var tikai saglabājot mieru, bet ēnā miera nav.   Bet ja turpina par tām princesēm kāzās, tad tās ir galīgi liekas, jo skaistumam skaistumu nav jāaizēno, bet gan jāpapildina un jāizceļ.  Kas esmu es? Es esmu apkārt staigājošs smaids, ko redz tie, kam nepieciešams. ...

Čaviņa Tev! Vai paspēji sailgoties? Ak mīļumiņ, piedod, ka Tevi pievīlu. Es zinu, ka mani mīlēji, varbūt pat vēl mīli, bet ja sāki jau nīst, tad tas ir nepamatoti. Tas, ka ilgi nerādījos tavās acīs, ka slēpos pa kaktiem, savā ziņā ir nepiedodami, bet es nevēlējos, lai redzi mani tādu.. Tādu grādīgu. Man sanāca pa daudz grādus ieķert ribās. Kauns pa visu ģīmi, kas jau tā pat gandrīz kā izvazāta lupata pa ceļu remontdarbiem, pielipusi pie asfalta kas pat vēja brāzmās neizkustās. Bet nesalīdzini mani ar tiem bezatbildīgajiem, cita, augstāka līmeņa grādotājiem, kas ar papildus stimuliem uzkarsē savas asinis, nevis dabīgā ceļā tās vāra. Ja pa ilgu vāra griķus, tad tie paliek par ceptiem vai kūpinātiem griķiem. Ja asinis vārās 10 dienas, tad tie ir brīnumi, ka tās nav pārvērtušās par kaut ko līdzīgu bārbelītei ar hemotogena garšu. Atliek tik sadzīvot ar citām nepatīkamām blakusparādībām, vakara kāsi, izskatu kā būtu ar velo braukts un bijuši smalkie akmentiņi un viena vārna izlē...

Čaviņa Tev!  Visdrūmākajos rudens vakaros, tā vien organisms alkst pēc kaut kā cukurota, kam sastāvā palmu tauki, nu vismaz 2%. Tad vēl gribās atkarību izraisošo nātrija nitrātu, ko allaž pārklāj pār kraukšķīgām kartupeļu šķēlītēm, kas tiek piesūcinātas ar eļļu vairāk kā vajag. Tam visam pa vidu vēl maisās doma, ka man negaršo Rafaello, bet ja man būtu, labprāt tad to nosūtītu ceļojumā uz zarnu traktu! Paiet laiks un aizmirstas viss iepriekš minētais, jo mutē saskrien atmiņu siekalas. Nākas vien dzīt prom domas par gardo zupiņu ko vien dien sanāca tā nejauši uzvārīt. Un tad nu ieveļas Grauzdiņš kā kuģis ostā! Līdzi stiepj arbūzu, mandarīnus un biezpienu! Prieks skatīties, ka tādus labumus stiepj, lai izdekorētu ledusskapja punci kā uz svētkiem! Pat piedāvāt sāk savus labumus, nu kā nu atteiksies no tiem! Netiek izmesta doma, ka mandarīns varētu aizstāt visas slimīgās vēlmes uz riepu pumpjiem, tādiem kā parasti pie benzīntankiem! Tomēr nekā! Prasās pēc kā ņiprāka! Paiet 10 ...

Čaviņa Tev! Kad bērni dodas ekskursijās, tie ņem līdzi visādas drazas - čipšus, cepumus, končas (visa veida) un protams to pārcukuroto melno dzērienu. Dažs labs pat pagadās to atšķaidīt “skaidru ūdeni”. Bet redz, tomēr kāds personāžs vienmēr izceļas.. Tas paņēmis līdzi tosterenes, kartupeļu biezputru un KARBONĀDES! Jeb vienkārši, mamma nedeva bērnam naudu, lai pats sagādā sev ceļamaizi, bet gan apgrūtināja sevi pie plīts, šmorējot visus labumus priekš sava mazā devītklasnieka!  Mammīt mīļo, Tev pateicīgi ir Tava bērniņa klasesbiedri, ka esi parūpējusies, lai šiem punčuki piestūķēti ar tādiem labumiem! Tavs bērniņš gan paliek bešā, jo visas tostermaizes un karbonādes tiek “ izcjertas ” kā preces ar atlaidēm Maximā. Bet toties bērnam pilns puncis ar drazām un nelaba dūša garantēta! Nepaiet pat laiciņš un visa pasaulē pārvēršas. Autobuss ar spiedzošajiem draugiem atgādina amerikāņu kalniņus un kuņģis sāk žņaugties tā.. tā.. nu sajūta līdzīga kā saēdoties jablakus un uzvelkot...

Čaviņa Tev! Kad saule slēpjas aiz mākoņu mūra, kas šķiet ir iespaidīgāks par Ķīnas mūri, kā arī nesalīdzināms ar Trampa ideju par mūri starp viņa apvaldāmo teritoriju un Meksiku, tad tā vien gribas slinkot. Vēl slinkot gribas tad, kad visvairāk darāmā, atbildības un izsalkums. Diezgan cilvēcīgi, ka gribas ēst, bet negribas krāmēties pa ķēķi ar visām pannām, plītīm un netīrajiem telēķiem. Bet pats trakākais, ka pat slinkums izstiept savu miesu ārā līdz veikalam. Šeku reku, tam visam ir risinājums. Piezvani uz kādu mistisku numuru, pasaki ko vēlies, un vēlmes tiek piepildītas. Ziepes sākas kad nākas atvērt maciņu. Ja vēl esi students, tad tajā veļās tikai pinkas un svilpo vējš, pietam tā jestri. Tas tikai tādēļ, ka gribēji gan ripas, gan roltonus. Bet vajadzēja izvēlēties tikai roltonus un pusplikam neskraidīt pa pus pasauli un saķert dizentēriju. Dizentērija savāc visu naudu, pat atvēlēto tādām izpriecām kā manikīram un Tonusa apmeklējumam. Kur nu vēl brauciens uz Liepā...