Šreks 2 (2004)
Čaviņa Tev!
Visdrūmākajos rudens vakaros, tā vien organisms alkst pēc kaut kā cukurota, kam sastāvā palmu tauki, nu vismaz 2%. Tad vēl gribās atkarību izraisošo nātrija nitrātu, ko allaž pārklāj pār kraukšķīgām kartupeļu šķēlītēm, kas tiek piesūcinātas ar eļļu vairāk kā vajag. Tam visam pa vidu vēl maisās doma, ka man negaršo Rafaello, bet ja man būtu, labprāt tad to nosūtītu ceļojumā uz zarnu traktu! Paiet laiks un aizmirstas viss iepriekš minētais, jo mutē saskrien atmiņu siekalas. Nākas vien dzīt prom domas par gardo zupiņu ko vien dien sanāca tā nejauši uzvārīt.
Un tad nu ieveļas Grauzdiņš kā kuģis ostā! Līdzi stiepj arbūzu, mandarīnus un biezpienu! Prieks skatīties, ka tādus labumus stiepj, lai izdekorētu ledusskapja punci kā uz svētkiem! Pat piedāvāt sāk savus labumus, nu kā nu atteiksies no tiem! Netiek izmesta doma, ka mandarīns varētu aizstāt visas slimīgās vēlmes uz riepu pumpjiem, tādiem kā parasti pie benzīntankiem! Tomēr nekā! Prasās pēc kā ņiprāka! Paiet 10 minūtes un vistu izdētie produkti jau atrodas džakuzī, baudot savas dzīves pēdējos mirkļus jautrā kompānijā.
Rodas ideja, ka varētu skatīties filmu. Ņammas tad sagribas vēl vairāk, zinkā, lai nav garlaicīgi skatīties un ar acīm iztērētās kalorijas veiksmīgi tiek uzņemtas atpakaļ, tieši tur kur tām jābūt. Divās galvās domas lido kā akmeņi no tilta upē, bet filmu, ko skatīties ta neviena nevar izdomāt. Te no zila gaisa, gluži kā atsitot kājas mazo pirkstiņu pret gultas kāju prātā ieskrien ideja, ko skatīties, izcila ideja! Ņammāt pat nevajadzēs, jo viss pa ideālo! Urrāaa!!!
Bet manas sapņu pilis sabruka kad Grauzdiņš ierunājas “Noskatamies foršu filmu, izņemot “Šreku”.”
Santa
Komentāri
Ierakstīt komentāru