PEDELES PASACIŅAS

Čaviņa Tev! Mājturības stundas ir tās, kurās var sajukt prātā. To veicina māņticība un ticējumi no antīkiem laikiem! Ja diegs metās ar mezgliem, tad sazin kas tevi mīl, ja piekaisi pa daudz sāli, tad iemīlējusies.. nu muļķības nu! Katram tak savas garšas kārpiņas, vienam liekas pliekans, citam pārabagatīgi sagaršvielots! Tas pats ar tiem diegiem! Nu sanāk tak slinkuma pavediens, bet tas nenozīmē, ka ja esmu slinka un man mezgli metās, ka tagad mani mīl tas smukais čalis! Visticamāk ka nē, jo kuram gan patīk slinkas meitenes, kas iegrimušas nemazgātu trauku kaudzēs, kas krājušās 2 dienas kojās uz apavu plaukta!  Un tad ir beidzot tā viena diena, kad ir kulinārijas nodarbība. Jācep pankūki! Plānie pankūki! Bet kāpēc visas dāmiņas tā brīnās, ka ūdeni aizstāju ar pienu? Nu bet tas skaidrs, ka tā padarīšana būs sātīgaka, ja tā būs ar gotiņas tesmeņa glāstīšanas sekām. Un vēl, lai treknums neietu labumā, proti neuzpūstu ziemas riepas pirms laika, jākaisa klāt tā bez žēlastības k...

Čaviņa   Tev!  Zini, ir tās dienas, kad uzmanību spēj koncentrēt uz pat visnejēdzīgākajiem sīkumiem, kas ir apkārt un notiek paša iekšās. Piemēram var saskaitīt stundas laikā cik reizes lācītis norūc, cik reizes gribas iebāzt savus mazos firsteļus snīpī un paurķēties, lai atrastu kādu zelta gabalu. Kā arī var stundu sēdēt un vilkt pirkstus caur matiem. Kad viens mata pavediens izkrīt tad to savirpināt mazā bumbiņā un aizmest aiz dīvāna vai gultas, lai nerēgojas acu priekšā. Rīkoties pretēji tam, kā baba mācīja, ja gribas mest zemē tad met uz priekšu, lai viegli savākt, bet domā gribas redzēt savas savāktās drazas?  Pēc labi noguļātas nakts, turpināt skatīties filmu, ko iesāki iepriekšējā vakarā ir tā savādi. Pirms aizmieg visu redz savādāk, bet kad saulstariņš, kurš nevēlas rēgoties un dus aiz mākoņu mūra tomēr izdomā pamodināt, tad skats uz visu paliek savādāks. Ne labāks, ne sliktāks, ne sarkanāks. Vienkārši savādāks jeb citādāks. Rožos   latviešu valo...

Čaviņa Tev!   Ja vismaz reizi dzīvē ir braukts ar vilcienu vai veco tramvaju, tad sapratīsi, ka tā grabēšana ir tāda, it kā paša galva būtu bleķa spainis kas uzlikts galvumaucamā staba. Bet pats trakākais, ka vēl bērns izdomājis paņemt akmeni un daudzīt pa to trumuli tā, ka paliek buktes tādas, ka ar mašīnu būtu iebraucis grāmatu vākošanas iekārtā.  Pieturās un stacijās notiek visādi brīnumi! Balodīši un kaijas satupuši visās malās, vieni knābā kaut ko, citi ķērc tā, ka šķiet, kāds izšpļāvis kādu feinu joku par kaimiņu Janku! Un tad pienāk kāda tantiņa un neliek mieru, šī piedāvājot svaigus ziediņus un kad negribas iegādāties, tad šī vēl kļūt par belašu pildījumu! Un tad uzrodas kāda tumsnēja dāmīte, melnā brezenta jakā un ar gučī pakaļdarinājuma rozā treniņtērpu un baltiem spicpurnu zābakiem uz 7 cm papēža un prasa pēc naudas e-talonam, jo jānokļūst slimnīcā! Un kad, neesi īpaši apveltīta persona ar tādu dāsnumu, tad šī dāma piedāvā pa 30€ nopirkt “īstas” zīmola smar...

Čaviņa Tev! Kaut kad septembra beigās bija pēdējais nopietnais darbs, kas atbilst manai profesijai.   Esmu visu redzošās acis, pamanu detaļas kā policijas suns saož kokaīnu cilvēka puncī. Esmu lieciniece visādiem notikumiem. Skaistiem mirkļiem, jautriem mirkļiem, neveikliem mirkļiem un visam, visam, ko vien redzu. Kas pa veiksmi ir tad, ja momentu sanāk redzēt caur stiklu stikliem – brillēm, skatu meklētāju un visām tām stiklu kaudzēm, kas ir objektīvā un vēl laikā nokustināt rādītājpirkstu, kas paver ceļu gaismai uz matricu.  Tie, kas nāk no laukiem, ļoti labi zina, kā baumas tiek ražotas. Pati esmu piedalījusies ražošanas un izplatīšanas procesā. Brīžiem šķiet, ka baumu ražotāji būtu noderīgi, lai izplatītu Oriflame vai Avon produktus, kā arī lai strādātu TopShop un zvanītu lētticīgiem ļautiņiem un stāstītu, cik Hotshaper ūziņas ir labas un palīdzēs zaudēt svaru, kamēr tiek iekšās lopcīta cielaviņa un visi gardumi ar bagātīgu palmu tauku procentu saturu. Tomēr...

Čaviņa Tev! Šis būs veltījums Mazajai Sedziņai.  Ja rodas jautājums, kas ir Mazā Sedziņa, tad varu paskaidrot, tā ir viena persona no mana plašā draugu pulka, kas pamazām lauž mana virtuālā „es” sirdi, smadzenes, muguras smadzenes, vairogdziedzeri un nagus. Nākas apšaubīt vai mēs pat esam īstas draudzenes, vai tik 14 gadi nav pa velti iztērēti ilūzijās. Tad nu vienu dien, izdomāju ripināties uz māju pusi un šeku reku, viena vacapā atstājusi zīmīti „Brauksi „ar autūtu uz ezūzu”? ”. Nu protams, ka ar autūtu, pie savas Siksta kapelas uz riteņiem a.k.a. G Wagon, mīļā sirds, neesmu vēl tikusi. Man jau virtuālā sirsniņa ielūzusi un nu nāksies satikt tās lauzēju reālajā dzīvē, es domāju, ka to neizturēšu, ka nonākšu reanimācijā, jo no trakuma ielēkšu Rīgas kanālā, kur netīrāks kā senās Romas vai Grieķijas kanalizācijā. Vai arī, lai bēgtu no tām mokām, aizlaistos uz Maskavu pie mūsu drauga, meklējot viņu sajuktu prātā, nonāktu Tvaika ielā un tad tikai atcerētos, ka viņš bi...

Čaviņa Tev! Vidusskolas laiki ir viena traka padarīšana. Tikko no laukiem ierodoties lielpilsētā meitenes kļūst par Lesijām un ļauj vaļu savai kārei pret puišiem! Kā puišiem ir, nav ne jausmas, neesmu mēģinājusi mainīt dzimumu un ceļot atpakaļ laikā. Domāju, tas tikai iedzītu bankrotā un nāktos vergot ogļu raktuvēs 24/7. Un tad ar savu jauno draudzeni, paceltu galvu, demonstratīvi iesoļo iekšā skolā un tik raidi skatienu uz visiem jaunajiem vīreļiem ar mājienu "Tu būsi mans draugs". Būtu jāpriecājas, ka ne tas skatiens, kas liecina par "Tu būsi mans vergs". Tad nu šeku reku, mēs divas jaunās Lesijas ieraugam savus komisārus Rekšus! Viens gaišiem matiem otrs tumšiem! Tā pat ar mums! Tad nu iesaucām viņus pat Tumšo un Gaišo. Vēlāk jau Tumšo pārdēvējām par Šokolādi un Gaišo par Vaniļas mērcīti. A tad jau simpātijas pret tiem pazuda, A iesaukas palika. Tad nu reiz tas šokolādes puika uz draudzeni blenza tā, It kā šim acis uz kātiem būtu! Ja Tu esi čalis un tā m...

Čaviņa Tev! Šodiena ir ideāla, lai dalītos ar siermaizītēm, šoko maizītēm, migles končām un stāstiem, kuri tiek glabāti pūrā priekš mazbērniem un mazmazbērniem. Man ir viens gruntīgs pasaciņš iz dzīves – diezgan gruntīgs, kā Ķelmēnu rupjmaize ar 5 mm kārtu cūku tauku un sīpoļiem pa virsu! Dzīve vētras epicentrā. Cilvēku valodā – koju dzīve. Mana koju pieredze dalās divās daļās: 1. Četri gadi „slavenajā” bohēmas midzenī   Baltajā kazā 2. 1 mēnesis LLU 5. Kojās Lieki netērējot laiku, ķeršos pie 2. Punkta! Pirmais iespaids – UŽAS ! Šķiet apkārt plosās kaut kāda vētra, līdzīga viesuļvētrai Katrīna. Un pati esmu epicentrā, mani tas nesakar, bet ietekmē, ka vai nu! Tas gan būtu pa maigu teikts, realitātē ir tā, ka pa labi ir tropiskā vētra Alisone, pa kreisi lielā Atlantijas viesuļvētra, pretī viesuļvētra Sendija. Atkāpties var tikai atpakaļgaitā, aizverot istabas durvis, pa logu uz augšu uzceļot Fionas torni, priekšā saliekot Vējamāti, Mežamāti un citus mistiskus tēl...

Čaviņa Tev! Tev jaukais cilvēk, kas izvēlējies ieguldīt savu laiku, lai iepazītos ar mani virtuāli, caur manu blogu! Bloga definīciju nezinu, nesaprotu un pat nav vēlmes to noskaidrot, ko tas nozīmē plašajai cilvēcei! Tādēļ, šī būs mana publiskā dienasgrāmata, kuru Tu varēsi lasīt, kad vien ienāk prātā – garlaicīgā lekcijā, sēžot uz poda, laivojot, lecot ar izpletni, lidojot kosmosā un citās amizantās situācijās. Lūgums nelasīt satiekoties ar Teletūbijiem vai rakstot referātu. Teletūbiji var apvainoties un pārtapt par mežonīgiem Šrekiem un referāts var vien sanākt kā niecīgs virsraksts.  Bet pirms metamies iekšā karuselī, mani dēvē par Santu, braucu no lauku puses uz pilsētas pusi un no pilsētas puses uz mazākas pilsētas pusi. Dzimusi Madonnas mīļākajā pilsētā, augusi netālu no tiem bērniem, kas spēlējās Gaiziņa pakājē, mācījusies lielajā pilsētā, kopā ar jaunajiem mākslas guru, par kuriem rakstīs „Privātā dzīve” un arī nopietnos žurnālos. Kļuvu par diplomētu knips...