Gastronomiskās izvirtības

Čaviņa Tev!

Pamatskola ir tas laiks, kad aiz vecāku muguras jādara blēņas, cik vien uziet, kamēr nodod ar žagaru bunti pa mīkstām bulciņām. Viltnieku brīdis. Pankūkas tiek gatavotas no siera un ēstas ar cukuru, tiek ceptas tortes draugu kolektīvā, jāteic ar aizdomīgu nogurumu. Hmm, laikam par daudz dzejoļi bija jāzubrās, it īpaši krievu valodā, slavenā belaja berjoza. Tas ir laiks, kad jāēd putukrējums, jo tavs draugs vairs tevi nemīl, un negrib ar tevi būt kopā savos 15, un tava draudzene par to raud, bet pati smejies, jo to uzzini no raudošās draudzenes, kas to uzzinājusi no tava nu jau bijušā drauga brāļa, ar kuru šī kaut ko štimmēja un ta ne līdz galam. Draugos pat nevarēja vēstuli uzrakstīt un pateikt, ka viss cauri. Un tad viena nakts, kad mamma izrauj no gultas un sāk bārties, jo lūk ciemiņi atbraukuši, gluži kā tādi izsitēji un prasa, kur tavs tā laika puika ir un nevari pateikt ne pušplēsta vārdiņa, jo bikses pilnas ar bailēm. 

 Vidusskola (ja mācies prom no mājām) ir laiks, kad var norauties no ķēdes, būt kā Lesija brīvībā, darīt blēņas, līdz kāds aizdomīgs svešinieks tevi nomizo kā burkānu ar tādu trulu mizojamo nazi. Tad pēc tam var raudāt un zvanīt mammītei un teikt, ka tika nodarīts pāri, bet paša vaina jau ir, kas lika uzvesties dumjāk par pieaugušo, kas glabā veļas pulveri cukura traukā. Tas piesaista mazā pintiķa roķeles un vēl vairāk, tieksme izzināt šo pasauli un nobaudīt liegto augli. Tas saucas, ne viss, kas izskatās pēc ūdens arī ir ūdens. Tas var būt īpaši dzidrināts, proti C2H5OH, īpaši atšķaidīts ar īstajām vielām, kas ļauj saglabāt personas dzīvību un vēl attīrīts ar aktivēto ogli, kuru parasti dzer, ja puncis izdomājis, ka viņam tomēr nepatīkās veca gaļiņa no tās tirgus tantes, kurai aiz nagiem vairāk melnumu, nekā prezidentam naudas. Laiks, kad tiek pārkāpti mazi likumiņi un braukāts pa lielpilsētu ar melnu BMW X5, kas vienu brīdi bija dikti kruta ģela, kopā ar vecākiem vīriešu kārtas pārstāvjiem, kam galvas spīd, auto ož pēc sīpoliem, bet šķiet, šie mums mazajām čiepām ir kā miesassargi. Un tad nejauši satikt māsīcu, kas šai pasaulē ieradusies pāris gadus agrāk, kādā iestādē, kur ieeja tikai no 21 vai 25 gadiņiem, pietam ar miesassargiem. 

Augstskola (ja iepriekš ir dzīvots prom no vecākiem) ir laiks, kad atceries vecos labos laikus, cik lielpilsētā bija forši dzīvot, kā jautri gāja pa dzīvi. Labums tāds, ka tāds termins kā blēņas ir pārvērties. Dzīve pašā plaukumā, dari blēņas uz savu galvu un dzīvo cepuri kuldams. Tomēr ekšena līmenis ir mazinājies, jo darīt godīgi blēņas nav vairs interesanti. Bet, bet, bet kojas –vot tā ir īsta studenta paradīze. Par to komentārus sniegšu citu reizi.

Labu apetīti!

Santa

P.S. https://www.youtube.com/watch?v=n3XJRk8Cyag  

Baltās kazas 5/14 leģendārais hits