Galvenais jautājums
Čaviņa Tev!
Ikviens reiz ir domājis savādas padarīšanas un izvirzījis
teorijas, ja ne atklāti, tad vismaz klusībā, pa nakti zem palagiem paralēlajā
pasaulē, kuru „cilvēks parastais” sauc par sapņiem. Ej kaut tačku met uz
galvas, tak neticēs, ka tas kas notiek sapņos ir īstenība, kā arī tam, ka visas
problēmas paši sev radām, nevis „stulbā učene” vai „sūdīgā valdība” vai „tizlais
kaimiņš”. Viss ko pats vēlas, tas arī ar pašu vien notiek. Visu apkārt vien
radām paši. Īstenībā, katrs no mums ir viens pats uz pasaules, kuru pats ir
radījis, neviena apkārt nav. Tev visi radniecīgie ir tikai izdomājums, kas
pastāv tavā prātā. Nekā nav, manis nav, es esmu izdomāta, un ja tu šo lasi, tad
tas ir tavs paša izdomājums, kuru it kā es tev pasniedzu uz zelta telēķa. Viss čill,
es jau skrienu uz podiņu, vari mani tur nesūtīt.
Bet vai atceries to dziesmu ko latviski sauktu par „Cukurs”
un ne jau to no pieciem makaroniem, bet to, kuru dzied čirkains, saules
apspīdēts puisītis. Man viņa reiz bija kā modinātājs, vēl tajā laikā, kad es kā
princese dzīvojos pa lielpilsētu (to es pieminēšu tik ilgi, kamēr atgriezīšos
tur atpakaļ), ik dienu darīju jocīgas lietas, tikos ar svešiem cilvēkiem, kas
mācēja sevi pasniegt, kā „cilvēks parastais” teiktu, maitas gabalus. Pats interesantākais,
tas, ka tur nekā interesanta nebija. Kas gan var būt interesants satiekot „cilvēku
parasto”, kas domā vēl briesmīgāk kā taisnā zarna apgriezta uz otru pusi. Gribas teikt skarbi, nu tā kā tāds homo
erectus. Tādiem var redzēt cauri, bet tie nejēdz, ka pie uguns var apdedzināties,
tā ka čūlās var iedzīvoties. Te nu es esmu uguns un ja nesildu, tad svilinu tā,
ka jābēg. Ja nebēg, tad jāsprēgā un pat ja tad nebēg, tad jāsprāgst tā it kā
ugunī būtu iemests gāzes balons, tāds aizdomīgs... un tad jau pēkšņi dusošā
princese atmostas, kāpēc tu tā un šitā. Nu vienkārši, ja homo erektus piedzimst
par dusošo princesi tur labums sanāks tikai pēc 10 reinkarnācijas reizēm.
No šī visa varēja izvairīties, pavaicājot, kāds tev ir
modinātāja signāls, tas visu pasaka priekšā. Bet „cilvēkam parastajam” tas
ienāks prātā pastardienā.
Santa
Komentāri
Ierakstīt komentāru