Ietekmē mani

-


Čaviņa Tev!

Šī ir tā diena, kad viena nešpetna spindzele ieradās pasaulē pirms 22 gadiem. Tas bija tik sen atpakaļ, ka reti kurš to saulaino dienu atceras. Ja jau es neatceros, kur nu vēl citi, vai ne? Nevar jau atcerēties visas reizes, kad braukts ar autobusu vai vilcienu no vienas teritorijas uz citu.

Bet ne pa to ir stāsts... Stāsts ir par manu „es neko nezinu bet man ir viedoklis” viedokli, proti, sacerējumi no zila gaisa ir šīs dienas jājamzirdziņš. Āķis ir makšķeres galā tāds, ka no zila gaisa nekas nerodas, jo ja gaiss ir zils, tad drīzāk tas sūta prom no šī uzartā kartupeļu lauka, ko mēdz saukt par dzīvi. Pārfrāzējot sanāk, ka starp dzīvību un nāvi ir jautājuma zīme. Tā jautājuma zīme ir patiesībā izvēršas jautājumā „Kā tu izmanto savu dzīvību?”. 

Zini ko, vienu brīdi es to niekoju ārā, gluži kā ūdeni dušā, sen jau tīrs, bet tecini savu manī manī, kanalizācijā pie bruņurupučiem ņirdzām, kuriem gan jau īsti nepatīk pilošs jumts. Vienā brīdī var ierasties par to aizdomīgs tips ar ložmetēju kabatā un tad jau var attapties, kad galva ieripojusi Daugavā. Trakums, gluži kā mūzika, ko 5. klasē ierakstīji savā mp3 un klausījies uz riņķi. Pats interesantākais ar to piektās klases mūziku ir tas, ka mana laika bērneļiem ik pa brīdim skanēja tādas augstas zortes pērles kā The Prodigy, par kuriem nu jau atceras ar skumīgu sejas izteiksmi. 

Tālajā 2009. gadā, kad šie supervīrieši otro reizi apciemoja latvju tautas zemi, es biju piektās klases šmulis, kas devās no savas lauku sētas putna vārdā uz lielo pilsētu, lai dzirdētu ko šie labu mums ir sagatavojuši. Un tagad brīdis klusuma, lai iedomātos 2019. gada divpadsmitgadnieku milzu koncertā, kur apkārt laksta viegli un smagi iereibuši milži, šausmas tak ne? Kur tāda bezatbildība no vecāku puses var būt?!! Pēc tam 2016. gadā viņi trešo reizi ieradās pie mums, lai beidzot varam izkustināt savus ierūsējušos, kūtros kaulus. Nu kaut kādi 19 man bija, johaidī, cik es dulls skuķis, taču viena pati aizgāju uz to angāru, ko mēs tautā dēvējam par Skonto Halli, lai izārdītos. Nu pēc mana skata nepateiksi ne, ka man kas tāds varētu patikt. Proti, ka sasvīduši veči visriņķī taisa jumping jack, nomin manus smalkjūtīgos kāju pirkstiņus. Tieši šīs superīgās šprotu bundžas rezultātā, man viens nadziņš izdomāja lēkt līdzi pa gaisu. Vēl šodien tas nav atguvis enerģiju un ir sarāvies it kā mocītos no vēdersāpēm pēc autoostas belaša. 

Izmantojot savu dzīvību, mēs ietekmējam cita dzīvi, dzīvību, eksistenci. 

RIP Keith Flint

Santa

 

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Iedosi karbonādi?

-
Čaviņa Tev! Kad bērni dodas ekskursijās, tie ņem līdzi visādas drazas - čipšus, cepumus, končas (visa veida) un protams to pārcukuroto melno dzērienu. Dažs labs pat pagadās to atšķaidīt “skaidru ūdeni”. Bet redz, tomēr kāds personāžs vienmēr izceļas.. Tas paņēmis līdzi tosterenes, kartupeļu biezputru un KARBONĀDES! Jeb vienkārši, mamma nedeva bērnam naudu, lai pats sagādā sev ceļamaizi, bet gan apgrūtināja sevi pie plīts, šmorējot visus labumus priekš sava mazā devītklasnieka!  Mammīt mīļo, Tev pateicīgi ir Tava bērniņa klasesbiedri, ka esi parūpējusies, lai šiem punčuki piestūķēti ar tādiem labumiem! Tavs bērniņš gan paliek bešā, jo visas tostermaizes un karbonādes tiek “ izcjertas ” kā preces ar atlaidēm Maximā. Bet toties bērnam pilns puncis ar drazām un nelaba dūša garantēta! Nepaiet pat laiciņš un visa pasaulē pārvēršas. Autobuss ar spiedzošajiem draugiem atgādina amerikāņu kalniņus un kuņģis sāk žņaugties tā.. tā.. nu sajūta līdzīga kā saēdoties jablakus un uzvelkot...
Lasīt vairāk

Pavelkamies!

-
Čaviņa Tev! Kad ir labi, tad nav vajadzības izpausties, bet kad kaut kas sāk traucēt vai būt kā īpaši riebīga, kārpaina tirgus tante ar apgrauztiem nagiem, kas prot skriet kā labākais pasaules maratonists uz sevis iedomāto vietu pārpildītā autobusā uz Imantu, tad savajagas izteikt savu viedokli. Un kas par to, ka tas interesē tikai izredzētajiem, bet pelēkajai masai var kļūt par iemeslu patrīt mēles.. uh kā tā sabojātā jaunatne tā var runāt, Panorāmā taču runā tikai tīru patiesību, kā Gangas ūdeņi. 1.        Latvijas simtgade Oi! Latvijas simtgade gāja uz urrrā! Vēl tagad cilvēki, tai skaitā es, deldē savus pirkstu nospiedumus, lai par savu podā slīcināmo viedokli informētu pasauli. Tie zākājošie viedokļi ir izcila dāvana Latvijai, tieši tik izcila kā ģipša eņģelītis uz 12 gadu jubileju, ar kuru neko nevar iesākt, ne tam ir īpaša estētiskā vērtība, ne sakarīga funkcija. Kāpēc daudzi šūmējās un sūdzējās, cik viss ir slikti.. salūts, koncerts...
Lasīt vairāk

Skaistums neprasa upurus

-
Čaviņa Tev!  Visi ir skaisti! Skaisti! Ļoti skaisti! Vienam paveicas ar iekšējo skaistumu, kam ir ļooooti liela vērtība, citam ar vizuālo tēlu, bet vēl kādam ar visu! Tā to saka un borē žurnālisti, notic tam gludo smadzeņu īpašnieki. Ja esi gājis skolā, tad noteikti zini, kā veidojas gludas smadzenes, nu ja, pareizi, ja paņem uz uzmet uz gludināmā dēļa un pa virsu nomauc ar karstu gludekli! Nu vai arī ja par daudz galvu glauda, nerēķina matemātiku un lasa īpaši izglītojošu presi, kuru izdod “Rīgas viļņi”. Nu jau pienācis rīts, romantisms ir tas ar ko mazajai masai brūk virsū pasniedzēja. Bet īstenībā viņa liedz mūsu smadzenēm zaudēt formu. Viņa ir visīstākā fitnesa trenere! Jo ko gan dod sešpaka ja galvā plunčājas pelmenītis, tāds viens, nabadzīgs un noklīdis kā tārps sulas pakā, kuru nopirki kādā lielā iestādē, kur tirgo kūkas blakus suņu paikai un tualetes Podiņa piederumiem, kas galina baktērijas diezgan apšaubāmā līmenī. Zin, pelmeņu vieta ir studentu un vecpuišu vēder...
Lasīt vairāk