Ietekmē mani
Čaviņa Tev! Šī ir tā diena, kad viena nešpetna spindzele ieradās pasaulē pirms 22 gadiem. Tas bija tik sen atpakaļ, ka reti kurš to saulaino dienu atceras. Ja jau es neatceros, kur nu vēl citi, vai ne? Nevar jau atcerēties visas reizes, kad braukts ar autobusu vai vilcienu no vienas teritorijas uz citu. Bet ne pa to ir stāsts... Stāsts ir par manu „es neko nezinu bet man ir viedoklis” viedokli, proti, sacerējumi no zila gaisa ir šīs dienas jājamzirdziņš. Āķis ir makšķeres galā tāds, ka no zila gaisa nekas nerodas, jo ja gaiss ir zils, tad drīzāk tas sūta prom no šī uzartā kartupeļu lauka, ko mēdz saukt par dzīvi. Pārfrāzējot sanāk, ka starp dzīvību un nāvi ir jautājuma zīme. Tā jautājuma zīme ir patiesībā izvēršas jautājumā „Kā tu izmanto savu dzīvību?”. Zini ko, vienu brīdi es to niekoju ārā, gluži kā ūdeni dušā, sen jau tīrs, bet tecini savu manī manī, kanalizācijā pie bruņurupučiem ņirdzām, kuriem gan jau īsti nepatīk pilošs jumts. Vienā brīdī var ierasties par...