Galvenais jautājums
Čaviņa Tev! Ikviens reiz ir domājis savādas padarīšanas un izvirzījis teorijas, ja ne atklāti, tad vismaz klusībā, pa nakti zem palagiem paralēlajā pasaulē, kuru „cilvēks parastais” sauc par sapņiem. Ej kaut tačku met uz galvas, tak neticēs, ka tas kas notiek sapņos ir īstenība, kā arī tam, ka visas problēmas paši sev radām, nevis „stulbā učene” vai „sūdīgā valdība” vai „tizlais kaimiņš”. Viss ko pats vēlas, tas arī ar pašu vien notiek. Visu apkārt vien radām paši. Īstenībā, katrs no mums ir viens pats uz pasaules, kuru pats ir radījis, neviena apkārt nav. Tev visi radniecīgie ir tikai izdomājums, kas pastāv tavā prātā. Nekā nav, manis nav, es esmu izdomāta, un ja tu šo lasi, tad tas ir tavs paša izdomājums, kuru it kā es tev pasniedzu uz zelta telēķa. Viss čill, es jau skrienu uz podiņu, vari mani tur nesūtīt. Bet vai atceries to dziesmu ko latviski sauktu par „Cukurs” un ne jau to no pieciem makaroniem, bet to, kuru dzied čirkains, saules apspīdēts puisītis. Man viņa rei...